mans lielākais šīs vasaras notikums:)

ir teiciens, ja kaut ko ļoti, ļoti grib, tas piepildās. Tā nu es, sen, sen gribēju pareizi iemācīties šūt un sestdien saņēmu papīru, kā apliecinājumu tam, ka mans sapnis ir piepildījies:) '' Individuālās šūšanas tehnoloģiju pamati'':):):)

daži mani brīnumdarbi:)

Mani kaitina lietas, ja es kaut ko daru un ja tās tā īsti nesanāk, vai  ja tā īsti nemāku, un tāpēc cenšos vismaz kaut ko pamācīties pieejamajos kursos. šujmašīna man jau ir vairākus gadus, tagad vismaz ir gudra cilvēka skatiens uz to:)

pižičiņš:)

vakar ilgi nevarēju aizmigt, gan tāpēc, ka cienītais krāca kā vilciens, gan arī tāpēc, ka  beidzot saņēmos uzadīt vismaz vienam puikam pižiciņu. cepurīte ir dubultā, savādāku šim laikam nemaz nav jēgas adīt. Atliek vien saņemties otram, pa dienu adīšana gan neveicas, jo pietiek man novērsties, kā no adīkļa nemitīgi tiek izautas adatas un tad ar sejas izteiksmi '' mammu,re ko es atradu!'' tiek pasniegtas man, un tad man atkal sākas darbs no gala:)rīt iesim  ārā iemēģināt, tad novērtēšu, vai nevajag vēl kādu stūri pieadīt:)

un mūsu šodienas nodarbības prakstiskais darbiņš(manī joprojām sēž audzinātāja:))  

manas rudens noskaņas...

īstenībā šalles tapinātas pagājušogad, bet šogad tik pārstrādātas - ''nepabeigto rindu'' šalle palika uz pusi mazāka, man tik ļoti patika krāsu salikums, ka nespēju apstāties- tik adīju un adīju, sanāca tāda paliela šalle vai puse no lakata:), tāpēc tagad , lai būtu parasta izmēra šalle, stūros gan vēl prasās kādas bizes vai bārkstis, bet to ar laiku... 

'Un ''\čunčurota šalle''(tā vismaz mūsu pusē sauc) tehnika ir ar škīstošo flizelīnu, vai līmplēvi, kā nu kuram tas labāk patīk. Pamatā ir viens skaistas dzijas kamolītis, drusciņ klāt no citiem brūnumiem...šogad apstrādāju maliņas - aptamborēju ar brūnu dziju.....

re, cik ilgi bija jāgaida, lai pabeigtu iesāktos darbus( un tādu vēl ir oi. oi. oi....:)) Bet savs labums ir, izroc no skapja, rodas jaunas idejas un šogad tā ir pavisam cita šalle:)