ceturtdiena, 2012. gada 29. marts

zinu, par agru, bet kāpēc ne?!


Ideja nav nekāda jaunā, bet tā kā man krājumos nebija īstās olu formas oliņas, safilcēju parastās kinderolas.. kaut kā pārrēķinājos, vilnas pietika tikai dažām, nu vismaz....būs vieta putniem:)
tā kā mēs neesam no pacietīgākajiem, tad sakārām vēl neizplaukušos zaros un JAU TAGAD.... noskaņai....:)
kāpēc vienmēr ir tā, ka Lieldienu sajūta gan nav jāmeklē, tā vienmēr rodas pati, bet Ziemassvētku gan dažreiz nomaldās....vismaz man tā ir....

otrdiena, 2012. gada 27. marts

kā vienmēr - dubultprieks!

pagājušajā nedēlā bija kāda īpaša diena, kad savācās daudzi mazi prieki kopumā un vakarā smaidīju un smaidīju - vinnēju savā pirmajā blogizlozē, saņēmu pasūtījumu piemirstajā pērļošanā, mani uzaicināja būt cāļa žūrijā un vēl un vēl....
 bet doma tāda, cik maz vajag cilvēkam lai būtu laimīgs:):)
BET PAR VINNĒTO PRIEKU -  Šoreiz man izpalika garā skaidrošana, ka ir jādalās, brālis pirmais, tad tu utt..., jo Irēnas labā sirds par to bija padomājusi - mums tika sirsnīgais suņuks un viņa draugs ''minCis - blēdis''( tā mēs saucam visus minčus, pateicoties mūsu māju blēdei):)

un pie viena ieraksta.....  tā nu man vienmēr sanāk  - adot pirmo cepuri( vai džemperi, uc..) tiek izmēģināts raksts, lielums, un tad otram tiek jau normālais variants, pirmajam paliek izmēģinājums, neteikšu, ka sliktāks, bet tomēr savādāks...


kā es mīlu šo zilo krāsu!:)
cepures gan gatavas, bet šorīt paskatos pa logu - viss balts, pat sniegavīrus savēlām!!!!!

sestdiena, 2012. gada 17. marts

Esmu moderna - man ir uzmanības nenoturība!!!!!

tā nu tas man ir, ja iesāktais darbs netiek pabeigts vienas, divu dienu laikā, tad tas noguļas rokdarbu plauktā un gaida savu kārtu jaunam iedvesmas brīdim.....
vai tas ir normāli???? laikam jau ne.....
laikam man ir tā nerimstošā velme pēc iespējas vairāk visu paspēt un galvenais, lai doma nepazūd, tā nu pagrābstos, pagrābstos, un tad man iestādas šausmas un panika, kā lai visu iesākto paspēju!!!!!
Šī brīža neliels rokdarbu paplātes saturs - nenostiprinātas krelles, bet galvenais uzspēju noķert ideju krāsām....

aizrāvos ar puķu lietām......

vīramātes pasūtījums, labi, ka līdz māmiņdienai vēl ir laiciņš......


traki gribu iemācīties izšūt ar pērlēm, iesāku, tā īsti nesanāca, noliku....:(

Lieldienās jābrauc pie mammas, un tā kā viņai ļoti patīk austie paklāji, būs jāpaspēj.
UN tas bija lielisks veids kā bez sevis šaustīšanas tikt vaļā no krekliņiem, kas it kā ļoti mīļi, bet tā kā jau apnikuši, vīram nezinot, nočiepu arī kādu viņa kreklu, ticiet man, nepamanīja:)

sen iesāktas bikses un adīts džemperis, kam ir uzlikts termiņš - līdz lieldienām!!!!!


un tas ( gan pabeigts) uzlabojums. Tā kā man praktiski visa diena tiek pavadīta čībās, pat ciemos braucot, ar čībām zābakos iekšā  un draugos bez problēmām - '' nē, paldies, man čības nevajag!:)'' Tam rezultāts bija tāds, ka čībās parādījās pirmais caurums, ''reciklēju'' ādas jaku kapuci - ar visu oderi un siltinājumu, trakoti silti:)
 un tam visam rezumē - normāla šāda pagrābstīšanās nav, bet kā lai tiek no šī netikuma vaļā?

ceturtdiena, 2012. gada 1. marts

dāvinātprieks man piemīt, pat ļoti liels:)






dāvinātprieks - droši vien,tas piemit jebkurai sievietei, it īpaši, ja ''ņemas'' ar rokdarbiem, tad jau nu obligāti:)
ir ideāli, ja izdodas piemeklēt dāvanu un, ja dāvinot redzi prieku acīs un piedevām vēl dzirdi lielu ,lielu paldies,tad paliek tik forša sajūta:):):) ehhh..... man tas ir izdevies pāris reizes... nu varbūt vairāk, par pāris......
 šoreiz gan patrāpījies grūts uzdevums, meiteni esmu redzējusi pāris reizes, zinu , ka ir ''padsmitniece'' un ....vairāk neko!!!!!
 pat tajos dažos kora mēģinājumos nepaspēju piefiksēt, vai neesā rotas, vai krāsojas................
 vārdu sakot, laikam biju aizrāvusies ar dziedāšanu un nepapētīju:)   bet mana izlozētā dzimšanas diena tuvojas......
biju jau nolēmusi nopirkt dāvanu karti, bet skrienot cauri veikalam(dzenoties pakaļ mazajam rakarim) pamanīju skaistu šalli, tiešām skaistu, kā man tādu pašai gribētos!!!!!! it īpaši man - lielai šaļļu mīļotājai.
 Nopirku, papriecājos, klāt piemeistaroju brošu, no sākuma  domāju zilo, bet  laikam jau melnbalto, vai ne?   zilā pazūd uz šalles fona???....... un rīt tad drebošu sirdi sniegšu ar daudz laimes vēlējumiem, un cerams būs tā foršā sajūta:)