sestdienas ērtību iespaidā:)

sveiciens dziļajā ziemā!!!! pāris dienas mums bija tas prieks padzīvot bez elektrības un ūdens,  nu īsts leduslaikmets!

 un tad es aizdomājos, cik mēs ļoti esam pieraduši pie ērtībām.... un tad kad šo ērtību  pagājušājās brīvdienās nebija, es padarīju  vismaz dažus iekrātos šujamos darbus, bet šobrīd sēžu pie datora ar televizoru fonā.... lūk atkal ērtības....  varētu reizi nedēļā izlikties, ka elektrības nav... nu vismaz datora un televizora.......
lūk maniem peļukiem(ziemassvētku pasākumā tādi būs) vestītes... atliek vēl astes un ausis:)

un pasūtījuma darbiņš

un izejas variants dārgajām svecēm, priekš adventes vainadziņa darbā:) lai noslēptu savienojuma vietas appilināju ar dažādas krāsas sveķiem, iznāca vēl jaukāk nekā sākumā bija domāts:)

lai ziemīgi jauks laiks!

ar atgriešanos!

.......pilnīgi oficiāli biju paņēmusi atvaļinājumu divu mēnešu garumā, bet tas nenozīmē, ka nesekoju jaunumiem blogpasaulē.  dzīvoju līdzi Jūsu veikumiem un priecājos par tik čaklām sievietēm arī vasara, kas atrada laiku ne tikai rokdarboties, bet arī par to uzrakstīt....paldies par to...
šī gan bija viena jocīgi, nereāli , interesanta vasara manā dzīvē.....
1.)  tik mīļā ''Ievas nometne'' - es jums nemācēšu izstāstīt to sajūtu..... vienkārši,  novēlu  to piedzīvot katrai no Jums...

2.)pārmetot mantas no vienas somas otrā, devāmies visi padzīvot pie mammas uz Ventspils pusi.( dzīvojām gan vairāk mēs ar puikām, tētis  paspēja pa šo laiku vēl  Latgalē pastrādāt).
Teikšu tā, lai arī mums pa vidu ir visa Latvija ( jo kur ir Lubānas ezers, un kur Ventspils) un man šī Ventiņu būšana sākumā šķita pavisam sveša, bet man tur patīk un es droši vien varētu tur iedzīvoties.... Ir jau savādāk, citādi, bet forši....
un protams, jūra..... nu nav mūsu Lubāna jūrā tādu viļņu.....diemžēl nav...

3.)kā vienmēr dzīvojot pie mammas es lasu grāmatas, tā ir diemžēl vienīgā reize gadā, kad es tieku izlasīt kādu grāmatu, šoreiz trīs... neatceros pārējās divas, bet viena no tām manuprāt saucās  '' Sudraba poga ar rozi' L. Sēle - hmmm, lasīju aizraudamās.....iesaku.....
4.)un atkal jāsaka, kā vienmēr, pie mammas man uznāk iedvesma uz  pērļošanu, un par brīnumu tā nebeidzās atbraucot mājās...:)

dažās bildes ir pēkšņi miglainas, īsti nesaprotu kāpēc...
p.s......atbraucot mājās, esmu iekāpusi citā gadu desmitā, un lai kā man gribējās izlikties to nemanām, mani mīļie cilvēki to man atgādināja, un forši jau vien ir, ko tur noslēpsi....nav vairs 20....
p.s.....aizpildot Ievas anketu jautājumā par to, ko tu vēlētos - rakstīju - brīvdienas un pārmaiņas.... nezinu vai tam ir kāds sakars, bet atbraucot mājās no savām brīvdienām, saņemu zvanu ar darba piedāvājumu.... nu sakiet vai nav jocīgi..... tā ka  atgriežos  pirmsskolā....:)
novēlu Jums arī jocīgu, foršu, nereālu un reālu sajūtu pilnu atvasaru:):):)

nu gluži vai pēdēja minūtē....

kauns, kauns, kauns man, liels kauns par to, ka sen solīto darbu sarauju lielā stiegā un nebūt ar lielāko izdomu.....atcerējos Daigas pieminēto 15. datumu un tad nu ķēru, ko jau nu varēju, kamēr puikas čučēja diendusu....

mūsu nosauktais ''Brāļu serviss'':

šnorējamās ''durvis'' ir tikai mirāžā:) tikai tāpēc, ka šobrīd Andžam nu ļoti patīk ķibināties ar šņorītēm.

 protams, servisam ir sargs, kurš gan izdod vairāk pīkstošas skaņas nevis rejošas, bet tas arī kādu var nobiedēt:)

 šeit būs puķudobe, tad, kad tiks iepirktas attiecīgās pogas....varbūt arī nebūs....

 pie sienas ir plaukts ar riepām, un sānos kabatiņa ar intrumentiem un atkal jau riepām.

un šobrīd aktuālā tēma arī mūsu mājās, pie visām mašīnām, kurām trūkst degviela, klāt ir mazie vīri ar savām kaniņām un '' lur, ļur, ļur''( viņiem ir pat atrastas mazītiņas degvielas kaniņas). un tad lai ticamāk tas ''ļur, ļur'' bendzīntanks ar visu šļūteni:)
nedaudz no darba procesa:

*sienām tika izmantots ļoti ciets kartons, nezinu, kur es viņu atradu, bet ar šķērēm viņš nebija sagriežams, tikai ar vairākām reizēm ar papīra nazi;

* darīju ačgārni, katru mājas sienu(detaļu) apšuvu  un tad tikai vienoju kopā, tāpēc tas process bija grūtāks, bet varbūt tāpēc stingrāk turās sienas...

* diemžēl izgriezu detaļas tā, ka garāža sanāca diezgan pašaura( kā taisnstūris, nevis kvadrāts), tāpēc tā pamazāk vietas uz sānu sienām. 

lai nu kā tur būtu, esmu to izmēģinājusi, tas man ir galvenais, puikas arī šad tad paķer rokās savu garāžu, galvenais jau tas ''ļur, ļur'':)

paldies par jauko kopprojekta ideju:)

laimei vajag pavisam maz:)

sākšu ar šīs vasaras brīnumu!!!!

aizvakardiena bija tik grūta, lietaina, šķita, ka pastiprinājies zemes pievilkšanas spēks.....

sev neraksturīgi pusdienlaikā biju ielidusi gultā, pārlasīju pēdējo Ievu, un tad ieskatos telefonā neatbildēts zvans...

pārzvanu - sveša sievietes balss :'' zvanu jums pateikt,ka esat izlozēta piedalīties IEVAS NOMETNĒ!!!!!!!!!!!''

līdz šodienas saņemtajam e-pastam, kas apstiprināja šo ziņu, sāku domāt , ka esmu nosapņojusi, jo tā diena tiešām bija jocīga:)

re, kā ir..... tad, kad aizpildi anketu un nodomā, īstenībā diez vai brauktu, ja veiktos, jo kā ne kā bērni.... pusdienas.....vīrs....

bet nē, lai lūzt  vai plīst, braukšu....

klau, varbūt kāda no jums arī brauc, tiksimies klātienē!!!!:)

nu un klāt pie šīs priecīgās ziņas, priecīgas pārmaiņas kurpēm. krāsotas ar auduma krāsām, piekombinētas puķes no vecām izlaiduma kurpītēm:)

un lietaina diena.....

un šodiena - saulaina:)

lai daudz priecīgu ziņu arī jums:)

interesantumi un vinnijs pūks:)

man ļoti patīk ''humpalu bodītes'', dzīvojot laukos to trūkumu izjūtu ļoti, ļoti... atceros, kā Rīgas laikos mēs ar kolēģi

brīvajās dienās ienirām ''Humana'' un ilgi nerādījāmies ārā :) atlaižu dienās mums tas bija pirmais darbs, kas jāizdara - jāieskrien ''Mūsu veikalā''...

vēl šodien, skapī man ir drēbes no šiem ''ziedu laikiem''... 

esmu ievērojusi kādu interesantu lietu, dažādās Latvijas vietās humpalās var atrast pilnīgi vienādas drēbes un pat vienāda izmēra un man kā dvīņu mammai tas ļooooti iet pie sirds:)

māsa nopērk Ventspilī džemperīti, kādu es atrodu Rēzeknē r.d.a:)

vēl Rīgā biju nopirkusi jaciņu tikai krāsainā ''pūka un viņa draugu'' attēla dēļ', un re Balvos atrodu tādu pat:)

lai gan drusciņ par īsu rokas, nopirku, ar domu kaut ko pielabot, bet lai abiem puikām būtu ko vēsākos vakaros uzraut mugurā:) un vēl ar Pūku:) kas šobrīd mums ir topā:)

tā kā šobrīd es cītīgi ''revidēju'' savu skapi - visu pāršuju, griežu bez žēlastības, tad ar vieglu sirdi sagriezu sporta jaku, lai pagarinātu pūka jaciņām rokas:)

 ''medus, medus, medus'':) varam dziedāt Pūka multenes dziesmu:)

 cik patīkaja ir sajūta, kad pabeidz sen iesāktu un ilgi skapī nostāvējušos darbu:)

superforša ideja:)piedalos:)

Šī ideja aizgūta no kādas ASV filmas ar latviskoto nosaukumu “Atmaksāt ar labu” (Pay it forward). Stāsts ir par zēnu, kuram skolā uzdots neparasts mājasdarbs – izdomāt veidu, kā praktiski uzlabot pasauli, un īstenot to. Trevoram rodas ģeniāla ideja – ja kāds tev ir izdarījis ko labu, tā vietā, lai “atmaksātu ar labu”, izdari labu trim citiem cilvēkiem un lūdz viņus rīkoties tāpat!
Pirmie 3 cilvēki, kuri ievietos komentāru , tuvākajos mēnešos saņems no manis dāvanu!
Noteikums: turpināt šo ķēdīti, izskaidrot šo domu un apdāvināt pirmos trīs savus komentētājus:)
lai mums izdodas:)

mazliet humora un krāsu:)

tas mazliet humoram:):):)

 mūsu variants par zāļu vīriņu:):):)

acīm redzot mēs ar puikām skaidas sabērām ne pietiekoši blīvi un zāles sēklas sabira kur nu kurā, bet tagad mūsu vīriņiem ir gan ūsas, gan mati:):)

un te, šodien bija uznākusi iedvesma!!!!

kamēr mazie cepa smilšu pankūkas, sēdēju blakus ar savu pērļu kasti un re, sen nodomātais izdarīts:)

šis tapa kamēr mani vīrieši guļ diendusu:)

būs sanākusi tāda darbīga diena, par ko pašai liels prieks:):)

saulaini sveicieni;):)