kas ilgi nāk, tas labi nāk....

kā tur īsti bija tas teiciens???   bet doma tāda- ilgi čammājos ap šo kaklarotu, nez kāpēc īsti negribējās ķerties klāt, bet rezultātā tā patīk, ka negribas atdot.

slimojam....

tad nu visa mūsu ģimenīte, sākot ar abiem puikām un tad visi pēc kārtas tikām pie  dīvaina vīrusa, ne īsti saaukstēšanās, ne īsti vēdera, vārdu sakot, mistisks vīruss.. slikti bija tā vai tā...
un kā par spīti miegs vakaros nenāca, sēdos pie  pērlēm,doma par šo rotu bija sen un  sanāca skaista, žēl, ka bildēs tā neizskatās.....

esmu iestrēgusi pērlēs....

Tomēr tambormudžekļi ir mana sirdslieta,  prātā virmo jau simtiem variantu kādas krāsas kombinācijas varētu vēl samudžināt, eh..... kaut nedēļā būtu vairāk dienu.....un dienā stundu......

šie gan visi bija pasūtījuma darbi, pašai nekā no šī prieka....

 visi apkārt šuj kā traki, sasparojos - man arī vajag, tad nu pāršķiroju savus krājumus, sen māsas iesākta kleitiņa tika pāršūdināta, un klāt pieliku savas (pirmo reizi) e-bayā pasūtītās pērles.
kleitiņai gan vēl šis tas jāpielabo, tad varēs atrādīt.....

 zaļš, protams māsai.....

un gredzentiņš no pārpalikumiem....

braucam ciemos!:)

sen nav redzēts viens mazs žiperis, tad nu šajās brīvdienās ir domāts viņu apciemot. Lai pie mazā cilvēkbērna nav jāiet tukšam rokām, tika darināti čamdāmmaisiņi.:)

 šis gan man pašai ļoti patīk, tāds čamdāmais robotiņš, ar pupām pilnu  vēderu:)

pogas, bumbiņas un zirņi viducī....

šis kā es smējos - klasika- melns, balts, pelēks,bet iekša čaukstošs papīrs.

 

tā kā Ronaldam ļoti patīkot mans tamborētais karuselis,tika uztamborētas bumbiņas, var gan pagrauzt, gan pagrabināt.

un tas Ronalda mammai,aizgājušajā jubilejā.
p.s.cerams ,Ilze, tu  šobrīd nesēdi pie datora:):)

ventspils pērles un ne tikai....

urāāa!!!!beidzot mēs arī tikām pie omes, braucām gan jau no Ziemassvētkiem, bet katru reizi, kaut kas atgadījās. Nu tad Lieldienas bija tā lielā diena, kad mēs tikām  Ventspilī. Gāja mums ļoti forši, bet ne par to ir stāsts, pasmēlos drusciņ no māsas un mammas pērļu kastītēm, lūk kas sanāca.

tad vietēja veikaliņā nevarēju paiet garām trakoti skaistiem akmeņiem.....

un tad vienkārši pēdējie cakojumi

 melnajam džemperītim, lai gaišāk:)

un nevaru nepalielīties, cik foršus auskarus nopirku no Ievas meistardarbs.lv

nu vai nav pavasarīgi:):)

rotas, rotas, rotas....

kad tiek  uzdots jautājums, vai tu atnesīsi man parādīt savas rotas, tad sāc domāt, ka tā īsti vairs nav palicis, ko rādīt. vai nu atdāvinātas, vai pārdotas, un ,ja godīgi nebiju sen piesēdusies pie pērlēm.
Esmu sapratusi,ka nevaru ilgstoši darīt viena veida darbu, uznāk pērļu periods- tad pērļoju; tad atkal tamborējamais, tad adāmais, tad ierunājas sirdapziņa un sāku šķirstīt mapi ar nosaukumu'' idejas sīčiem'' un taisu kaut ko puikām.
rezumē - jaunākais no pērlēm.

dāvanā....

vīriešu dzimšanas dienas mani vienmēr ir dzinušas izmisumā, labi, ka šoreiz ''vaininieks'' bija tāds vēl gados jauns vīrietis (7), tad nu izlīdzējos ar manuprāt vienmēr noderīgu lietu - grāmatu (it īpaši zinot, ka mazais cilvēks ir dzimis eksperimentētājs) un nošpikotu ideju par atstarotāju:)
Lai kā man negribētos to atzīt,  lielāka interese protams bija par grāmatu, nevis manu atstarotāju, bet gan jau pie kādas somas tiks piekabināts:)

bučas  Patrikam!!!!