atzīšos, es ļoti gaidīju tumšo laiku, bet nejau tāpēc, ka man tas ļoti patiktu, bet ar tādu domu - nu tik adīšu, pērļošu un rokdarbošos uz nebēdu, jo laika būs atliku likām....... jo lielākā dienas daļa paiet istabās un četrās sienās ir vieglāk novaktēt abus brīnumbērnus nekā pagalma plašumā, bet...........................šodien sapratu, ka viss..................ko paspēju, to paspēju, tas laiks tuvojas beigām......'bijām aizbriduši ar puikām līdz puķudobei, jāaa.......... manas pirmās draudzenes jau pamodušās........
forši, bet tai pat laikā man druscītiņ žēl, jo tagad tā brīvā laika būs tik , cik būs.....bet lai kā tur būtu,tomēr man pietrūkst ziedu............
pieķēros un sameistaroju pāris, gaidot īstās:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru