dāvinātprieks - droši vien,tas piemit jebkurai sievietei, it īpaši, ja ''ņemas'' ar rokdarbiem, tad jau nu obligāti:)
ir ideāli, ja izdodas piemeklēt dāvanu un, ja dāvinot redzi prieku acīs un piedevām vēl dzirdi lielu ,lielu paldies,tad paliek tik forša sajūta:):):) ehhh..... man tas ir izdevies pāris reizes... nu varbūt vairāk, par pāris......
šoreiz gan patrāpījies grūts uzdevums, meiteni esmu redzējusi pāris reizes, zinu , ka ir ''padsmitniece'' un ....vairāk neko!!!!!
pat tajos dažos kora mēģinājumos nepaspēju piefiksēt, vai neesā rotas, vai krāsojas................
vārdu sakot, laikam biju aizrāvusies ar dziedāšanu un nepapētīju:) bet mana izlozētā dzimšanas diena tuvojas......
biju jau nolēmusi nopirkt dāvanu karti, bet skrienot cauri veikalam(dzenoties pakaļ mazajam rakarim) pamanīju skaistu šalli, tiešām skaistu, kā man tādu pašai gribētos!!!!!! it īpaši man - lielai šaļļu mīļotājai.
Nopirku, papriecājos, klāt piemeistaroju brošu, no sākuma domāju zilo, bet laikam jau melnbalto, vai ne? zilā pazūd uz šalles fona???....... un rīt tad drebošu sirdi sniegšu ar daudz laimes vēlējumiem, un cerams būs tā foršā sajūta:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru