Esmu moderna - man ir uzmanības nenoturība!!!!!

tā nu tas man ir, ja iesāktais darbs netiek pabeigts vienas, divu dienu laikā, tad tas noguļas rokdarbu plauktā un gaida savu kārtu jaunam iedvesmas brīdim.....

vai tas ir normāli???? laikam jau ne.....

laikam man ir tā nerimstošā velme pēc iespējas vairāk visu paspēt un galvenais, lai doma nepazūd, tā nu pagrābstos, pagrābstos, un tad man iestādas šausmas un panika, kā lai visu iesākto paspēju!!!!!

Šī brīža neliels rokdarbu paplātes saturs - nenostiprinātas krelles, bet galvenais uzspēju noķert ideju krāsām....

aizrāvos ar puķu lietām......

vīramātes pasūtījums, labi, ka līdz māmiņdienai vēl ir laiciņš......

traki gribu iemācīties izšūt ar pērlēm, iesāku, tā īsti nesanāca, noliku....:(

Lieldienās jābrauc pie mammas, un tā kā viņai ļoti patīk austie paklāji, būs jāpaspēj.
UN tas bija lielisks veids kā bez sevis šaustīšanas tikt vaļā no krekliņiem, kas it kā ļoti mīļi, bet tā kā jau apnikuši, vīram nezinot, nočiepu arī kādu viņa kreklu, ticiet man, nepamanīja:)

sen iesāktas bikses un adīts džemperis, kam ir uzlikts termiņš - līdz lieldienām!!!!!

un tas ( gan pabeigts) uzlabojums. Tā kā man praktiski visa diena tiek pavadīta čībās, pat ciemos braucot, ar čībām zābakos iekšā  un draugos bez problēmām - '' nē, paldies, man čības nevajag!:)'' Tam rezultāts bija tāds, ka čībās parādījās pirmais caurums, ''reciklēju'' ādas jaku kapuci - ar visu oderi un siltinājumu, trakoti silti:)
 un tam visam rezumē - normāla šāda pagrābstīšanās nav, bet kā lai tiek no šī netikuma vaļā?