mans lielākais šīs vasaras notikums:)

ir teiciens, ja kaut ko ļoti, ļoti grib, tas piepildās. Tā nu es, sen, sen gribēju pareizi iemācīties šūt un sestdien saņēmu papīru, kā apliecinājumu tam, ka mans sapnis ir piepildījies:) '' Individuālās šūšanas tehnoloģiju pamati'':):):)

daži mani brīnumdarbi:)

Mani kaitina lietas, ja es kaut ko daru un ja tās tā īsti nesanāk, vai  ja tā īsti nemāku, un tāpēc cenšos vismaz kaut ko pamācīties pieejamajos kursos. šujmašīna man jau ir vairākus gadus, tagad vismaz ir gudra cilvēka skatiens uz to:)

pižičiņš:)

vakar ilgi nevarēju aizmigt, gan tāpēc, ka cienītais krāca kā vilciens, gan arī tāpēc, ka  beidzot saņēmos uzadīt vismaz vienam puikam pižiciņu. cepurīte ir dubultā, savādāku šim laikam nemaz nav jēgas adīt. Atliek vien saņemties otram, pa dienu adīšana gan neveicas, jo pietiek man novērsties, kā no adīkļa nemitīgi tiek izautas adatas un tad ar sejas izteiksmi '' mammu,re ko es atradu!'' tiek pasniegtas man, un tad man atkal sākas darbs no gala:)rīt iesim  ārā iemēģināt, tad novērtēšu, vai nevajag vēl kādu stūri pieadīt:)

un mūsu šodienas nodarbības prakstiskais darbiņš(manī joprojām sēž audzinātāja:))  

manas rudens noskaņas...

īstenībā šalles tapinātas pagājušogad, bet šogad tik pārstrādātas - ''nepabeigto rindu'' šalle palika uz pusi mazāka, man tik ļoti patika krāsu salikums, ka nespēju apstāties- tik adīju un adīju, sanāca tāda paliela šalle vai puse no lakata:), tāpēc tagad , lai būtu parasta izmēra šalle, stūros gan vēl prasās kādas bizes vai bārkstis, bet to ar laiku... 

'Un ''\čunčurota šalle''(tā vismaz mūsu pusē sauc) tehnika ir ar škīstošo flizelīnu, vai līmplēvi, kā nu kuram tas labāk patīk. Pamatā ir viens skaistas dzijas kamolītis, drusciņ klāt no citiem brūnumiem...šogad apstrādāju maliņas - aptamborēju ar brūnu dziju.....

re, cik ilgi bija jāgaida, lai pabeigtu iesāktos darbus( un tādu vēl ir oi. oi. oi....:)) Bet savs labums ir, izroc no skapja, rodas jaunas idejas un šogad tā ir pavisam cita šalle:)

reciklēts...man patīk šis vārds:)

Tas lūk ir mans mīļais, vecais maks(īstenībā nemaz tik vecs nebija, vienkārši viņa mūžiņu saīsināja divu puiku biežās''revīzijas'' pa mammas maku), kad sapratu, ka veikalā kļūst kauns taisot maku vaļā, jo tas neturas vairs kopā, sāpošu sirdi iemetu to rokdarbu skapī.

UN šorīt gluži kā spēriens no skaidrām debesīm - es taču varu pārtaisīt to par telefona maciņu!!!

Jo līdz šim man rokas necēlās pirkt veikalā telefona maciņu gandrīz pie desmit latiem,tamborētais maciņš arī kaut kā nevalkājās, un tā mans telefons tik bružājās un bružājās.

Tad nu mīļais, tagad tev arī būs glauns ''ancukiņš''!:)

taisot maku, atradu vēl pārpalikušus ''kalmāra gabaliņus'', sameistaroju gredzentiņā:), tagad tas jau skaitās komplekts:)

Kalmāru salāti no bērnības.

Kā pa miglu atceros no bērnības dzimšanas dienas, svētkus, kur vienmēr starp dažādiem salātiem bija arī kalmāru salāti, gribētos gan atcerēties tiem pārējās sastāvdaļas, bet kaut kā prātā nenāk...

Tad nu šī mēneša pērļošanas nodarbībā, iepērkot sev jaunas pērles, acīs iekrita laškrāsas, vai ķieģeļkrāsas(tā īsti nevar pateikt) akmentiņi, kas nu ĻOTI atgādina kalmātu gabaliņus:)....

paredzēti gan tie bija citai rotai, bet pēc veltīgi nosēdēta vakara pērļojot šo rotu, sapratu .... nebūs....

nu neizskatījās kā gribējās....piekombinēt citas pērles arī bija grūti....

tad nu atmetu ar roku un  uztamborēju veco labu variantu - tambormudžekli...nu mana sird ir mierīga, vēl tikai jāpiezvana mammai un jānoskaidro kalmāru salātu sastāvdaļas:)

Laikam jau varēju pagaidīt dienas gaismu, vakarā neizdodas noķert skaisto krāsu....

viena vestīte ir...

Jau pagājušo gad,doma bija par rombiņu vestītēm, tad tās bija modē,(nu man jau ļoti patīk kā vīriešiem izskatās rombiņu vestes, žēl, ka manam cienītajam neiet pie sirds, tāds apģērba gabals.Atliek vien priecāties par citiem tā skaisti apģērbtiem vīriešu cilvēkiem:) )labi,  mēs būsim atpalikuši no modes, būs šogad...vienam vestīte ir nomargota, tagad jāķeras pie otras...

 tā īsti gan Kārlēnam uz pozēšanu nenesās prāts.....

:)

rezultātā:)

ja ne cepumus, tad rotas...

vakar sakārojās auzu cepumus, ķēros pie savas recepšu klades,kamēr puikas brauca vakara apli ar saviem traktoriem,sparīgi darbojos ap ''cepešnieku'' un rezultātā nekā.....garšīgi gan bija, bet paši cepumi neturējās kopā, tā arī drupačiņās tik noskrubināti.
otrajai tūrei pieliku olu, bet tad jau bija pavisam ne tas.... varbūt kādai ir laba auzu cepumu recepte? padalieties, būšu ļoti priecīga:)
ARĪ šodien ''cepešniekam'' nebija miers,  jo šoreiz man sakārojās:) uzcept kaut ko no fimo (lasīju, ka mazās devās fimo mālu var cept parastajā cepešniekā, neesot kaitīgi).
Šoreiz viss ''iekš'' zaļa,(tuvojas māsas jubileja:))

baciņa un spāre!

Mana ''pelēkā perioda'' (kā mans Kārlēns teiktu) baciņa!!! Daudz jau tur no jaciņas nav, vīrs ilgi nevarēja saprast,cik tad garu piedurkni es adīšu, un kā es viņu tad vilkšu?! kad ir gatavs, tad skaidrība rodas arī vīriešiem:):) Īstenība pabeigta jau bija kādu laiciņu atpakaļ, tikai nācās pārradīt pašas rokas, jo kādā nelaimīgā piektdiena(ne 13.), steidzoties uz saviem šūšanas kursiem,  nolēmu drusciņ, drusciņ pagludināt, ar savu super karsto gludekli, lai ātrāk žūst......jā, dažreiz es pati sevi pārsteidzu ar savu ''gudrību''....UN tad vēl, nevaru nepalielīties ar savu pirkumu no Santas Ašukas (santahobby.lv) - spāresbroša!!!!. Spāres man vienmēr ir patikušas un darinājumi no sutažas, šķita interesanti, tad nu man ir spāre, kas ĻOTI piestāv pie manas baciņas:) Attā, pelēkais periods, puikām vajag zilas vestītes uz Mārtiņdienu:):)

attā, mīļais džemperīt!

beidzot arī mani puikas tika pie zābaciņčībām (tā mēs nosaucām), no mana mī'ļākā bērnības dienu džemperīša:)

kārtoju rotu kasti:)

tā nu man ir, lai kā man patiktu manis taisītās rotas, ar laiku mani tās sāk kaitināt, tad es skatos kalendāra vai nav kādas tuvākās jubilejas, kam atdāvināt, vai kāds kam pārdod.
Tad nu lūdzu, pamatā ir šallīte, kas ir centra posmā appērļota. Doma ir par vienu 4 ls, bet varam kaulēties:):):)
 turpinājums sekos:)

šodien ir viena pelēka diena...adu savu pelēko bolero tipa jaku, tad uztapināju laikam no Bienes nošpikoto kastaņziloni  puikām, un komplektā vēl pelēku pirkstiņpeli... pelēki, pelēki.... šodiena sākās pavisam pelēki dārziņā, kur devāmies pirmo reizi un sastapāmies ar pavisam pelēku attieksmi ... bet par to nav jeegas....domāsim gaiši:)

sanita-anemone

Ты – символ противоположностей. При всей нежности и ранимости, тонкой красоте и эмоциональности, ты очень сильная - ничто не в состоянии сломить твою волю. Как бы плохо тебе ни было, ты всегда найдешь выход из ситуации, не потеряв своего утонченного изящества!

ak, nu kā viņi var tik precīzi izzīlēt, nekad nesapratīšu:):)
 Un tieši šogad pirmo reizi iestādīju anemones, par spīti ilgajam dīgšanas proceam,kad pat māsa - stādu audzētāja pēc profesijas:) teica, ka nu nebūs -  uzauga un uzziedēja:) izturīgas:)

manas mīļās, aizmirstās pērles....

Ha!!!pērles ir izvilktas no tālākā skapja plauktiņa, jo ir atsākušās pērļošanas nodarbības:)

izrādās Kameja esot bijusi ļauna sieviete....

tā vismaz man stāstīja pērļošanas skolotāja....bet brošiņai vajadzēja kaut ko komplektā, tad nu nevarēju veikalā paiet garām tādam pat mazam kabašonam, tāpēc tapa gredzentiņš. vismaz kaut kas no citas operas, savādāk esmu tā iegrimusi šūšanas kursos, kad neredzu neko citu un vasara jau garaam.....

brūnās krāsas bundža....



brūns tiek nokrāsots viss, sākotnēji vecā pastkaste, tad vecais labais zirdziņš, par kuru mazajam Kārlēnam prieks, tad no garāžas izraku vecos metāla puķu turētājus, gan pie sienas stiprināmos, gan kā statīvu. Tie arī tapa brūni, un jāsaka ka nevaru vien nopriecāties, cik viņi labi izskatās .



pastkasti gan nav vērts rādīt:)

neesmu atrādījusi savās melnbaltā perioda rotas!!!!

kaut kad pirms Jāņiem man bija uznācis melnabaltais periods, tad citas krāsas mani neuzrunāja....

Aija mani sakārdināja':)

kaut kad man bija diža doma sašūt pečvorka pārsegu puiku gultiņām, tad nu šī skaistā doma būs jāatliek, jo audums pārtapa manā šīs vasaras somā, rotājums gan vēl nav uzradies( man ir stingra pārliecība, ka rotas atrod pašas savu vietu) pagaidām tāds noderīgs rotājums kā atstarotājs...kaut gan vasarā naktis gaišas:):):)

kas ilgi nāk, tas labi nāk....

kā tur īsti bija tas teiciens???   bet doma tāda- ilgi čammājos ap šo kaklarotu, nez kāpēc īsti negribējās ķerties klāt, bet rezultātā tā patīk, ka negribas atdot.

slimojam....

tad nu visa mūsu ģimenīte, sākot ar abiem puikām un tad visi pēc kārtas tikām pie  dīvaina vīrusa, ne īsti saaukstēšanās, ne īsti vēdera, vārdu sakot, mistisks vīruss.. slikti bija tā vai tā...
un kā par spīti miegs vakaros nenāca, sēdos pie  pērlēm,doma par šo rotu bija sen un  sanāca skaista, žēl, ka bildēs tā neizskatās.....

esmu iestrēgusi pērlēs....

Tomēr tambormudžekļi ir mana sirdslieta,  prātā virmo jau simtiem variantu kādas krāsas kombinācijas varētu vēl samudžināt, eh..... kaut nedēļā būtu vairāk dienu.....un dienā stundu......

šie gan visi bija pasūtījuma darbi, pašai nekā no šī prieka....

 visi apkārt šuj kā traki, sasparojos - man arī vajag, tad nu pāršķiroju savus krājumus, sen māsas iesākta kleitiņa tika pāršūdināta, un klāt pieliku savas (pirmo reizi) e-bayā pasūtītās pērles.
kleitiņai gan vēl šis tas jāpielabo, tad varēs atrādīt.....

 zaļš, protams māsai.....

un gredzentiņš no pārpalikumiem....