tā nu reiz būs mūsu ģimenes zīme:)

nu tagad gan pēdējās:)
Ja satamborē no super biezas dzijas, tad nešļūk nost arī no mazām skrejošām kājelēm:)

puķu puķes:)

atzīšos, es ļoti gaidīju tumšo laiku, bet  nejau tāpēc, ka man tas ļoti patiktu, bet ar tādu domu - nu tik adīšu, pērļošu un rokdarbošos uz nebēdu, jo laika būs atliku likām....... jo lielākā dienas daļa paiet istabās un četrās sienās ir vieglāk novaktēt abus brīnumbērnus nekā pagalma plašumā, bet...........................šodien sapratu, ka viss..................
 ko paspēju, to paspēju, tas laiks tuvojas beigām......'bijām aizbriduši ar puikām līdz puķudobei, jāaa.......... manas pirmās draudzenes jau pamodušās........
forši, bet tai pat laikā man druscītiņ žēl, jo tagad tā brīvā laika būs tik , cik būs.....bet lai kā tur būtu,tomēr man  pietrūkst ziedu............
pieķēros un sameistaroju pāris, gaidot īstās:)

ābelītes reciklēšana:):):)

Varbūt arī plūmes, tā īsti vairs neatceros!!!
Bet viss notika tā - kaut kad tīrīšanas darbos bērnības mājā tika zāģēti vecie koki un starp nokaltušajiem gadījās interesanta vai nu plūme, vai ābele, neliela, bet jau nokaltusi un vidus tukšs, tā nopriecājos, piekodināju, lai cienītais nedomā iemest dedzināmo žagaru čupā, bet iesviež bagāžniekā.
 Laiciņu nostāvējusi šķūnī, beidzot tika sazāģēta aplīšos un vakar vīrs pieķērās arī apmizot, kaut kad būtu vēl jāpierunā arī ''nosmilšpapīrot'', bet tā kā nav īpaši skabargaini, tika doti mazajiem vīriņiem spēlēties.
Kārlēns izmanto, lai celtu tornīšus, bet Andžs savērt pilnu ''cūšku'':)
 Man ļoti patīk tas, ka aplīši sanākuši pārsvarā divu lielumu - lieli un mazi,  būs lielisks materiāls matemātikas nodarbībās!!!

radinieču koptamborējums:)

tā nu sanāk, ka mums ar vīra māsu arī sanāca koptamborēšana, viņa bija iesākusi džemperi, bet tā īsti nepatika, atdeva man ar domu, kaut ko izdoma. daudz gan es neko tur nepiedomāju, tikai apadīju maliņas rokām un kakla izgriezumu:)

p.s.  nekādīgi nevarēju pabeigt šo rotu, kaut kā trūka, liku klāt dažādus akmeņus, bet tā īsti pie sirds negāja neviens.
 šodien saņēmu no e-bay ļoti skaistu ahata akmeni, tad nu tas škiet der vislabāk.  un kopā ar džemperīti, ah.....:):)

čībām metam mieru:)

Man par lielu pārsteigumu kādā vakarā cienītais vīrs pārmetošā tonī izteicās- cik nu var tamborēt citiem , varētu tā kā viņam uztamborēt tādas pa čības, es ar izbrīnu vaicāju - vai tad tu tādas nēsāsi?Protams!!!
 tad nu mana pārliecība par to, ka es saprotu, kas patīk un nepatīk manam vīram, sašķobījās, jo biju uz 100% pārliecināta, ka viņš jau tādas nevilks, tāpēc nemaz nepiedāvāju..
 Lai nu kā, raitā solī, ķēros pie savas lielās tamboradatas, sāku '' šukarēt'' diegu kastēs, un sapratu, ka nemaz tādu vīrišķu krāsu( galvenais biezu) dzijas man nav, bet nevar tak palikt parādā.
Ar nelielu atvieglojuma sajūtu un drusciņ nožēlas, sāku savas biezās, adītās mēteļjakas ārdīšanu, kāpēc ne, nodomāju, tāpat viņa bija jau nobubuļojusies, cilvēkos vairs ar tādu neiesi, un ja tā labi padomā, cik vēl čību varēs no viņas uzadīt:):)
 Mammai un māsai, tika izmantoti zaļā džempera pārpalikumi:)
  šoziem kaut kā mani velk uz ārdīšanu, drīz vien humpalās iepirktie iekrājumi beigsies:)

agroplēve un sālsmīkla:)

Ja godīgi, pat īsti nezinu, kas tas ir par konkursu, vai pasākumu, kuram es taisīju šo brīnumdarbu, bet prasības bija meitenei, kaut ko no agroplēves. jāsaka, ka tā iepatikās strādāt ar agroplēvi- nekas nav jāapmetina, piegriezni griez uzreiz, visu redz cauri, forši.
 Neesmu gan redzējusi kā izskatās mazajai dāmai šis tērps, bet piekodināju, lai mamma obligāti nofočē un bildi atsūta.

un mūsu sveiciens visiem sirsniņdienā:)

jel dodiet man vienu brīvu dienu:)

Nesen sarunājoties ar vienu cilvēku aizdomājos par viņa teikto frāzi - ''nav ko darīt, nu nav ko darīt'', mēģināju atcerēties, kad esmu bijusi tādā situācijā, kad nav ko darīt..... tā arī neatcerējos....

pārsvarā gan man ir tā, kad ir iekrājušies tik daudz darbi, un nezini, kad lai to visu padara, un tas rada tādu nemiera stāvoklī, ka nezinu kur likties,.....bet kad nav ko darīt....???

varu vien apbrīnot tās mammas un vecmammas, kuru blogos lasu bezmaz vai katru dienu par kādu jaunu paveiktu darbu, ne tikai sev, bet arī citiem - nodarbības, citu pasūtījumi utt... rodas jautājumus, vai es nepareizi organizēju savu laiku, vai arī vienkārši daru savus darbus pārāk lēnā tempā....

................................................................................................................................................................

lai nu paliek, tās tā- pārdomām....

 atkal esmu saņēmusies pasūtījumus no E-bay, tik skaistas pērles, ak, pilnīgi siekalas tek, kā gribētos pieķerties klāt....

dažas liku lietā, kamēr mazie vīriņi čučēja diendusu:)

un tas lūk mans šī brīža''gara darbs'' - kaut kad skrienot caur Rēzeknes ''r.d.a.'' iekrita acīs XXXL izmēra jaka,no pabiezas dzijas un protams manā šobrīd tik iemīļotajā zilajā krāsā. Pirkta gan viņa bija ar mātišķu domu uzadīt kaut ko puikām, bet ..... ak vai, kas es par mammu, tā sakārojās džemperkleitu:) vakar pabeidzu, tā kā vel slapja, negribas vilkt mugura demonstrēt:)

lai Jums darbīga diena meitenes:)

šodien pastkastītē...

Esmu izteikts ''pasta cilvēks'' - t.i. man ļoti patīk saņemt un sūtīt - vēstules,paciņas, visu iespējamo. Apzinos, ka daudz reiz nepraktiski samaksāju pasta izdevumus, kas nav no mazajiem, lai arī varbūt varētu visu pasūtīto sadabūt kārtējā braucienā uz tuvāko pilsētu, bet tā kā šobrīd ir tāds periods, kad ar bērniem normāla veikalu ķemmēšana nav iespējama( un droši vien vēl ilgi nebūs:(), bet viena nemaz tik bieži netieku tur kur gribētos, TĀPĒC atbalstu Latvijas pastu un gādāju darbu mūsu ciema pastniekam, kurš droši vien nav īpaši laimīgs šo 2 gadu laikā, kopš esam pārcēlušies no Rīgas uz laukiem.:)
Bet doma bija tāda, ka šodien saņēmu pasūtītās pērles no e-bay, pēc tam, kad tās tika vairākas reizes pārskaitītas( tikai 8), izvizinātas ar mašīnām, un beidzot lielie vizinātāji devās čučēt diendusu, ķēros tām klāt...cik žēl, bet bildē nav pat puse, tā skaistuma, tāds nu man ir tas telefons....

un vēl - kabašons ar Odriju.....viens sanāca šāds, otru mēģināšu apdarināt drusciņ savādāk.

secinājums - man ļoti patī saņemt sūtījumus!:)