kauns, kauns, kauns man, liels kauns par to, ka sen solīto darbu sarauju lielā stiegā un nebūt ar lielāko izdomu.....atcerējos Daigas pieminēto 15. datumu un tad nu ķēru, ko jau nu varēju, kamēr puikas čučēja diendusu....
mūsu nosauktais ''Brāļu serviss'':
šnorējamās ''durvis'' ir tikai mirāžā:) tikai tāpēc, ka šobrīd Andžam nu ļoti patīk ķibināties ar šņorītēm.
šeit būs puķudobe, tad, kad tiks iepirktas attiecīgās pogas....varbūt arī nebūs....
pie sienas ir plaukts ar riepām, un sānos kabatiņa ar intrumentiem un atkal jau riepām.
un šobrīd aktuālā tēma arī mūsu mājās, pie visām mašīnām, kurām trūkst degviela, klāt ir mazie vīri ar savām kaniņām un '' lur, ļur, ļur''( viņiem ir pat atrastas mazītiņas degvielas kaniņas). un tad lai ticamāk tas ''ļur, ļur'' bendzīntanks ar visu šļūteni:)
nedaudz no darba procesa:
*sienām tika izmantots ļoti ciets kartons, nezinu, kur es viņu atradu, bet ar šķērēm viņš nebija sagriežams, tikai ar vairākām reizēm ar papīra nazi;
* darīju ačgārni, katru mājas sienu(detaļu) apšuvu un tad tikai vienoju kopā, tāpēc tas process bija grūtāks, bet varbūt tāpēc stingrāk turās sienas...
* diemžēl izgriezu detaļas tā, ka garāža sanāca diezgan pašaura( kā taisnstūris, nevis kvadrāts), tāpēc tā pamazāk vietas uz sānu sienām.
lai nu kā tur būtu, esmu to izmēģinājusi, tas man ir galvenais, puikas arī šad tad paķer rokās savu garāžu, galvenais jau tas ''ļur, ļur'':)
paldies par jauko kopprojekta ideju:)