Ilzei - ''sarkana biete'' un varbūt vēl kādam noder!:)

fantastisks blogs ar fantastiskām meistarklasēm:)
 Un tad tu saproti, ka viss sarežģītais ir gaužām vienkāršs:)
http://inessgold.blogspot.com/2011/05/138.html
lai veicas darbos:)

kaut kas jauns un kaut kas vecs:)

šovakar pārlasot blogierakstus sapratu, ka notiek tik daudz skumīgu lietu, kasvarbūt tā nemaz sākumā nav domātas , bet kaut ko līdz galam nepiedomājos, aizmirstot kādu nelielu lietu, beigas izvēršas par lielu kreņķi.... skumīgi.....  arī daži komentāri..... tik skaļi uhn kritiski.....
 nu tas tā:) pārdomu brīdis:)

bet par jauno - esmu izmēģinājusi roku atkal kādā jaunā tehnikā  - fantastiski skaisto auduma ziedu veidošana!!!!!!!!!!!!!
 man gan sanāca ne tik ļoti fantastiski skaists, drīzāk pieklājīgi skaists, pirmajai reizei, bet galvenais, ka ir izmēģināts un doma daudz maz skaidra!:):)

un tad ''vecais'' ....................:):) kāds pasūtījuma darbiņš, appērļots lakatiņš............
ļoti skaists,  bija jāpiedomā pie pērļu krāsām, bet tā kā īpašniece bija ar mieru par manu krāsu salikumu, tad raiti tika pabeigts, tagad tik jānosūta, lai ir prieks:)

būsim priecīgi:)

nu beidzot ir paklājiņš!:)

ar lielu nopūtu un trīs piegājieniem tikko pabeidzu sen iesākto un mammai apsolīto paklājiņu......
sākuma variants gan bija uz riņka, parastais riņķis sāka liekties, pārtinu visu uz hula hop (vai kā viņu tur sauca...) riņķa, ar domu, ka tas būs stingrāks....
 jā, neliecās.... toties, kad noņēmu nost, man paklāja vietā sanāca bļoda!!!!!!
it kā centos nesavilkt par ciešu, lai neliecas, bet  nekā, jātin ir vēl vaļīgāk!!!!
 bet tādā gadījumā, noteikti ir vajadzīgs pamats, vai odere, pie kura paklājiņš jāpiešuj, jo diez vai tik vaļīgi tinot viņš turēs formu, kaut gan, kas zin.... nākošo mēģināšu atkal uz  riņķa, tad redzēs.....
tuvu izmisumam riņķus noliku malā un caur visu trako vēju( kas kopā ar sniegu šobrīd liek sajusties kā atkal ziemā!!!!) devos uz garāžu. tur izraku kaut kādu rāmi, naglu bļodu un sameistaroju sev ''stelles''!!!!!:):):)
Puiikas un vīrs gan tā aizdomīgāk paskatījās, bet nu  neko:)
jāsaka, ka uz šādas uzpariktes darbs veicās ātrāk, laikam tāpēc, ka nav nemitīgi jāgroza riņķis, vai vienkārši gribējās nu jau ātrāk pabeigt... pa vidu vēl uzcepu  keksu, un kopā ar kakao tas nodrošināja mirklīti miera, lai šodien darbs būtu pabeigts:)
ak mamm, protams, ka tu jau neteiksi nevienu sliktu vārdu, bet ceturtajam piegājienam nav vairs dūšas un laika arī:)


1. varianta vēl pats sākums



2. variants

manas brīnumstelles!!!!:)

UN rezultāts - tāds maziņš gan izskatās:))......

rezumē - man prieks, ka beidzot es pamēģināju šādu tehniku, sen gribēju.
pirmās klūdas ir izdarītas tagad varēs sākt strādāt:) attaa!!!



zinu, par agru, bet kāpēc ne?!

Ideja nav nekāda jaunā, bet tā kā man krājumos nebija īstās olu formas oliņas, safilcēju parastās kinderolas.. kaut kā pārrēķinājos, vilnas pietika tikai dažām, nu vismaz....būs vieta putniem:)
tā kā mēs neesam no pacietīgākajiem, tad sakārām vēl neizplaukušos zaros un JAU TAGAD.... noskaņai....:)
kāpēc vienmēr ir tā, ka Lieldienu sajūta gan nav jāmeklē, tā vienmēr rodas pati, bet Ziemassvētku gan dažreiz nomaldās....vismaz man tā ir....

kā vienmēr - dubultprieks!

pagājušajā nedēlā bija kāda īpaša diena, kad savācās daudzi mazi prieki kopumā un vakarā smaidīju un smaidīju - vinnēju savā pirmajā blogizlozē, saņēmu pasūtījumu piemirstajā pērļošanā, mani uzaicināja būt cāļa žūrijā un vēl un vēl....
 bet doma tāda, cik maz vajag cilvēkam lai būtu laimīgs:):)
BET PAR VINNĒTO PRIEKU -  Šoreiz man izpalika garā skaidrošana, ka ir jādalās, brālis pirmais, tad tu utt..., jo Irēnas labā sirds par to bija padomājusi - mums tika sirsnīgais suņuks un viņa draugs ''minCis - blēdis''( tā mēs saucam visus minčus, pateicoties mūsu māju blēdei):)

un pie viena ieraksta.....  tā nu man vienmēr sanāk  - adot pirmo cepuri( vai džemperi, uc..) tiek izmēģināts raksts, lielums, un tad otram tiek jau normālais variants, pirmajam paliek izmēģinājums, neteikšu, ka sliktāks, bet tomēr savādāks...

kā es mīlu šo zilo krāsu!:)
cepures gan gatavas, bet šorīt paskatos pa logu - viss balts, pat sniegavīrus savēlām!!!!!

Esmu moderna - man ir uzmanības nenoturība!!!!!

tā nu tas man ir, ja iesāktais darbs netiek pabeigts vienas, divu dienu laikā, tad tas noguļas rokdarbu plauktā un gaida savu kārtu jaunam iedvesmas brīdim.....

vai tas ir normāli???? laikam jau ne.....

laikam man ir tā nerimstošā velme pēc iespējas vairāk visu paspēt un galvenais, lai doma nepazūd, tā nu pagrābstos, pagrābstos, un tad man iestādas šausmas un panika, kā lai visu iesākto paspēju!!!!!

Šī brīža neliels rokdarbu paplātes saturs - nenostiprinātas krelles, bet galvenais uzspēju noķert ideju krāsām....

aizrāvos ar puķu lietām......

vīramātes pasūtījums, labi, ka līdz māmiņdienai vēl ir laiciņš......

traki gribu iemācīties izšūt ar pērlēm, iesāku, tā īsti nesanāca, noliku....:(

Lieldienās jābrauc pie mammas, un tā kā viņai ļoti patīk austie paklāji, būs jāpaspēj.
UN tas bija lielisks veids kā bez sevis šaustīšanas tikt vaļā no krekliņiem, kas it kā ļoti mīļi, bet tā kā jau apnikuši, vīram nezinot, nočiepu arī kādu viņa kreklu, ticiet man, nepamanīja:)

sen iesāktas bikses un adīts džemperis, kam ir uzlikts termiņš - līdz lieldienām!!!!!

un tas ( gan pabeigts) uzlabojums. Tā kā man praktiski visa diena tiek pavadīta čībās, pat ciemos braucot, ar čībām zābakos iekšā  un draugos bez problēmām - '' nē, paldies, man čības nevajag!:)'' Tam rezultāts bija tāds, ka čībās parādījās pirmais caurums, ''reciklēju'' ādas jaku kapuci - ar visu oderi un siltinājumu, trakoti silti:)
 un tam visam rezumē - normāla šāda pagrābstīšanās nav, bet kā lai tiek no šī netikuma vaļā?

dāvinātprieks man piemīt, pat ļoti liels:)

dāvinātprieks - droši vien,tas piemit jebkurai sievietei, it īpaši, ja ''ņemas'' ar rokdarbiem, tad jau nu obligāti:)
ir ideāli, ja izdodas piemeklēt dāvanu un, ja dāvinot redzi prieku acīs un piedevām vēl dzirdi lielu ,lielu paldies,tad paliek tik forša sajūta:):):) ehhh..... man tas ir izdevies pāris reizes... nu varbūt vairāk, par pāris......
 šoreiz gan patrāpījies grūts uzdevums, meiteni esmu redzējusi pāris reizes, zinu , ka ir ''padsmitniece'' un ....vairāk neko!!!!!
 pat tajos dažos kora mēģinājumos nepaspēju piefiksēt, vai neesā rotas, vai krāsojas................
 vārdu sakot, laikam biju aizrāvusies ar dziedāšanu un nepapētīju:)   bet mana izlozētā dzimšanas diena tuvojas......
biju jau nolēmusi nopirkt dāvanu karti, bet skrienot cauri veikalam(dzenoties pakaļ mazajam rakarim) pamanīju skaistu šalli, tiešām skaistu, kā man tādu pašai gribētos!!!!!! it īpaši man - lielai šaļļu mīļotājai.
 Nopirku, papriecājos, klāt piemeistaroju brošu, no sākuma  domāju zilo, bet  laikam jau melnbalto, vai ne?   zilā pazūd uz šalles fona???....... un rīt tad drebošu sirdi sniegšu ar daudz laimes vēlējumiem, un cerams būs tā foršā sajūta:)