tad nu mana pārliecība par to, ka es saprotu, kas patīk un nepatīk manam vīram, sašķobījās, jo biju uz 100% pārliecināta, ka viņš jau tādas nevilks, tāpēc nemaz nepiedāvāju..
Lai nu kā, raitā solī, ķēros pie savas lielās tamboradatas, sāku '' šukarēt'' diegu kastēs, un sapratu, ka nemaz tādu vīrišķu krāsu( galvenais biezu) dzijas man nav, bet nevar tak palikt parādā.
Ar nelielu atvieglojuma sajūtu un drusciņ nožēlas, sāku savas biezās, adītās mēteļjakas ārdīšanu, kāpēc ne, nodomāju, tāpat viņa bija jau nobubuļojusies, cilvēkos vairs ar tādu neiesi, un ja tā labi padomā, cik vēl čību varēs no viņas uzadīt:):)
Mammai un māsai, tika izmantoti zaļā džempera pārpalikumi:)
šoziem kaut kā mani velk uz ārdīšanu, drīz vien humpalās iepirktie iekrājumi beigsies:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru