man ļoti patīk ''humpalu bodītes'', dzīvojot laukos to trūkumu izjūtu ļoti, ļoti... atceros, kā Rīgas laikos mēs ar kolēģi
brīvajās dienās ienirām ''Humana'' un ilgi nerādījāmies ārā :) atlaižu dienās mums tas bija pirmais darbs, kas jāizdara - jāieskrien ''Mūsu veikalā''...
vēl šodien, skapī man ir drēbes no šiem ''ziedu laikiem''...
esmu ievērojusi kādu interesantu lietu, dažādās Latvijas vietās humpalās var atrast pilnīgi vienādas drēbes un pat vienāda izmēra un man kā dvīņu mammai tas ļooooti iet pie sirds:)
māsa nopērk Ventspilī džemperīti, kādu es atrodu Rēzeknē r.d.a:)
vēl Rīgā biju nopirkusi jaciņu tikai krāsainā ''pūka un viņa draugu'' attēla dēļ', un re Balvos atrodu tādu pat:)
lai gan drusciņ par īsu rokas, nopirku, ar domu kaut ko pielabot, bet lai abiem puikām būtu ko vēsākos vakaros uzraut mugurā:) un vēl ar Pūku:) kas šobrīd mums ir topā:)
tā kā šobrīd es cītīgi ''revidēju'' savu skapi - visu pāršuju, griežu bez žēlastības, tad ar vieglu sirdi sagriezu sporta jaku, lai pagarinātu pūka jaciņām rokas:)
''medus, medus, medus'':) varam dziedāt Pūka multenes dziesmu:)
jā man ar asinīs ka -- ko skaistu nespēju izmest, ka mēģinu ko pielabot lai ilgāk derētu.
AtbildētDzēstrota kolosāla :)
tā jau ir ar tām rokdarbniecēm:)
AtbildētDzēstpaldies:)